Maksts sausums — izpratne, rūpes un risinājumi

Lai saprastu, kāpēc rodas sausums, vispirms jāzina, kā darbojas maksts un tās apkārtējie audi.

Maksts ir elastīgs muskuļu veidots kanāls, kura sieniņas klāj gļotāda. Tās mitrums, elastība un spēja pretoties kairinājumam ir atkarīga no vairākiem savstarpēji saistītiem procesiem.

Dabīgais mitrums

Maksts mitrumu nodrošina šķidrums, kas izdalās caur maksts sieniņām, kā arī dzemdes kakla gļotas un citi sekrēti.^[1] To daudzums var mainīties atkarībā no hormonu līmeņa, menstruālā cikla un seksuālā uzbudinājuma.

Gļotādas elastība un izturība

Estrogēni ir hormonu grupa, kas būtiski ietekmē sievietes reproduktīvo sistēmu un dažādu audu veselību. Estradiols ir galvenais estrogēns reproduktīvajā vecumā. Tas palīdz uzturēt maksts epitēlija biezumu, elastību, asinsapgādi un fizioloģisko mitrumu. Ja estrogēna līmenis samazinās, audi var kļūt plānāki, sausāki un jutīgāki pret berzi.

Maksts mikrobiota

Makstī dzīvo dažādi mikroorganismi. Daudzām sievietēm nozīmīgu lomu spēlē laktobaktērijas, kas palīdz uzturēt skābu maksts vidi un ierobežot noteiktu nevēlamu mikroorganismu pārmērīgu vairošanos.

Šie procesi ir cieši saistīti. Hormonālās pārmaiņas var ietekmēt gan gļotādas stāvokli, gan mitrumu un maksts mikrovidi.

Tāpēc intīmās veselības uzturēšana nav tikai jautājums par mitruma pievienošanu.

Maksts sausumam nav tikai viena iemesla. Bieži vien to izraisa vairāku faktoru kombinācija.

Hormonālās pārmaiņas

Estrogēni palīdz uzturēt maksts un vulvas audu veselību.

Kad estrogēna līmenis samazinās, gļotāda var kļūt plānāka, samazinās tās mitrums un elastība, bet audi kļūst jutīgāki pret berzi un kairinājumu.

Tas var notikt:

• Perimenopauzē — pārejas periodā pirms menopauzes, kad hormonu līmenis svārstās.
• Menopauzē un pēc tās — kad estrogēna līmenis ilgstoši ir zemāks.
• Pēc dzemdībām un zīdīšanas laikā — hormonālo pārmaiņu dēļ.
• Pēc olnīcu izņemšanas vai noteiktas ārstēšanas — ja samazinās organisma estrogēna daudzums.
• Atsevišķu vēža ārstēšanas metožu laikā — ja tiek ietekmēta estrogēna veidošanās vai darbība.

Medikamenti un veselības stāvoklis

Sausumu vai gļotādas kairinājumu var veicināt arī daži medikamenti, tostarp noteikti antidepresanti un hormonālās kontracepcijas līdzekļi.

To var ietekmēt arī atsevišķas slimības, piemēram, cukura diabēts un Šegrēna sindroms^[1] — autoimūna slimība, kas var izraisīt acu, mutes un citu gļotādu sausumu.

Ja sausums parādās pēc jaunu zāļu lietošanas sākšanas vai būtiski mainās bez acīmredzama iemesla, ir vērts to pārrunāt ar ārstu.

Stress, nogurums un ikdienas ritms

Ilgstošs stress, trauksme, miega trūkums, emocionāla spriedze un pārslodze var ietekmēt seksuālo uzbudinājumu un dabisko lubrikāciju.

Tomēr ir svarīgi nošķirt divas situācijas: ja sieviete ir nepietiekami uzbudināta, mitruma var būt mazāk konkrētajā brīdī; ja sausums saglabājas arī ikdienā, iespējams, ir cits vai papildu iemesls.

Sausumu var pastiprināt arī aromatizēti intīmās higiēnas līdzekļi, maksts skalošana un citi kairinoši produkti.

Ne vienmēr risinājums ir vienkārši vairāk atpūsties vai mainīt dzīvesveidu. Ir svarīgi saprast, kas tieši izraisa simptomus.

Sākotnējās pazīmes var būt vieglas, tāpēc tās ne vienmēr uzreiz saista ar maksts sausumu.

Pievērs uzmanību šādām sajūtām:

• Sausuma vai savilkuma sajūta makstī vai tās ārējā apvidū.
• Dedzināšana, nieze vai kņudēšana.
• Paaugstināts jutīgums un kairinājums.
• Berzes sajūta staigājot, sportojot vai valkājot apakšveļu.
• Diskomforts vai sāpes dzimumakta laikā.
• Nepietiekama dabiskā lubrikācija seksuālas tuvības laikā.
• Nelielas plaisiņas vai smērēšanās pēc dzimumakta.
• Biežāka urinēšana vai dedzināšana urinējot.

Ne visām sievietēm būs visas šīs pazīmes. Dažām galvenā problēma ir sausums, citām — dedzināšana, sāpīgums vai urīnceļu simptomi.^[1]

Svarīgi: šīs pazīmes nav raksturīgas tikai sausumam. Līdzīgus simptomus var izraisīt infekcijas, dermatoloģiskas slimības un citi veselības traucējumi.

Ja simptomi ir jauni, izteikti vai nepāriet, nepieciešama atbilstoša medicīniska izvērtēšana.

Maksts sausums ne vienmēr ir tikai mitruma trūkums. Dažkārt tas ir viens no simptomiem, kas liecina par dziļākām pārmaiņām maksts un ārējo dzimumorgānu audos.

Maksts atrofija ir termins, ko lieto, lai apzīmētu audu pārmaiņas, kas bieži saistītas ar estrogēna līmeņa samazināšanos. Mūsdienās šīs pārmaiņas parasti aplūko plašākā jēdzienā — uroģenitālais menopauzes sindroms.

Kas notiek organismā?

Estrogēns palīdz uzturēt maksts gļotādas biezumu, elastību, asinsapgādi un dabisko mitrumu. Kad estrogēna kļūst mazāk, gļotāda pakāpeniski var kļūt plānāka un sausāka, samazinās audu elastība un palielinās jutība pret berzi.

Var mainīties arī maksts mikrobiota un pH līmenis. Dažām sievietēm maksts ieeja kļūst mazāk elastīga, bet dzimumakts — sāpīgs vai nepatīkams.

Kā maksts atrofija izpaužas?

• Pastāvīga sausuma, savilkuma vai dedzināšanas sajūta.
• Nieze un paaugstināts jutīgums.
• Sāpes vai diskomforts dzimumakta laikā.
• Nelielas plaisiņas vai asiņošana pēc berzes.
• Maksts ieejas jutīgums vai saspringuma sajūta.
• Urīnceļu simptomi, piemēram, dedzināšana urinējot vai biežāka vajadzība urinēt.

Pārmaiņas var attīstīties pakāpeniski, un simptomi var parādīties arī vairākus gadus pēc menopauzes.

Vai maksts atrofiju var ārstēt?

Jā. Ir pieejamas vairākas ārstēšanas iespējas, un to izvēle ir atkarīga no simptomiem un to cēloņa.

Maksts mitrinātāji paredzēti regulārai lietošanai, lai palīdzētu mazināt sausumu un uzturēt mitrumu. Lietošanas biežums ir atkarīgs no konkrētā produkta norādījumiem un individuālajām vajadzībām.

Lokāls vaginālais estrogēns palīdz mazināt estrogēna deficīta izraisītās pārmaiņas maksts audos, uzlabot epitēlija stāvokli un mazināt tādus simptomus kā sausums, dedzināšana un sāpes dzimumakta laikā. Ārstēšanas nepieciešamība un ilgums jāizvērtē individuāli kopā ar ārstu.^[2]

Mitrinātāji un lubrikanti palīdz mazināt simptomus. Tie neaizstāj estrogēna terapiju un neārstē maksts atrofiju.

Ja simptomi saglabājas vai pastiprinās, nevajadzētu paļauties tikai uz pašaprūpes līdzekļiem.

Vēl viena problēma, par kuru sievietes bieži runā nelabprāt, ir iegurņa orgānu noslīdējums jeb prolapss.

Sievietes iegurnī atrodas dzemde, urīnpūslis un taisnā zarna. Šos orgānus normālā stāvoklī notur iegurņa pamatnes muskuļi, saistaudi un saites.

Ja šīs atbalsta struktūras novājinās vai tiek bojātas, viens vai vairāki iegurņa orgāni var noslīdēt zemāk par savu parasto anatomisko stāvokli un izspiesties maksts virzienā. Smagākos gadījumos izspiedums var sasniegt vai izvirzīties ārpus maksts atveres.

Kāpēc tas notiek?

Noslīdējumu var veicināt vairāku faktoru kombinācija:

• Grūtniecība un dzemdības, īpaši vaginālas dzemdības.
• Ar vecumu saistītas izmaiņas muskuļos un saistaudos.
• Menopauzes laikā notiekošās hormonālās pārmaiņas.
• Ilgstošs aizcietējums un regulāra sasprindzināšanās vēdera izejas laikā.
• Hronisks klepus.
• Liekais svars.
• Atkārtota smagu priekšmetu celšana.
• Iepriekš veiktas iegurņa operācijas un individuāla nosliece.

Samazināts estrogēna līmenis var ietekmēt uroģenitālo audu kvalitāti, taču iegurņa orgānu noslīdējums galvenokārt ir saistīts ar iegurņa pamatnes un saistaudu balsta funkcijas traucējumiem.

Maksts sausums pats par sevi neizraisa iegurņa orgānu noslīdējumu. Maksts mitrinātāji neārstē un nenovērš iegurņa orgānu noslīdējumu.

Kā atpazīt iegurņa orgānu noslīdējumu?

Iespējamās pazīmes:

• Smaguma, spiediena vai vilkšanas sajūta iegurnī vai makstī.
• Sajūta, ka makstī atrodas svešķermenis.
• Sataustāms vai redzams izspiedums makstī vai pie tās atveres.
• Diskomforts, kas pastiprinās ilgstoši stāvot vai dienas beigās.
• Sajūta, ka urīnpūslis neiztukšojas pilnībā.
• Biežāka urinēšana vai urīna noplūde klepojot, šķaudot vai fiziskas slodzes laikā.
• Aizcietējums vai grūtības pilnībā iztukšot zarnu.
• Diskomforts vai izmaiņas sajūtās dzimumakta laikā.

Simptomi ir atkarīgi no tā, kurš orgāns noslīdējis un cik izteiktas ir pārmaiņas. Noslīdējums ne vienmēr izraisa sāpes, un ne katrai sievietei nepieciešama operācija.

Vai noslīdējumu var novērst vai ārstēt?

Daļu riska faktoru iespējams ietekmēt, lai gan pilnībā novērst noslīdējumu nevar garantēt.

Palīdzēt var iegurņa pamatnes muskuļu vingrinājumi, vajadzības gadījumā fizioterapeita vadībā, aizcietējuma profilakse un ārstēšana, hroniska klepus ārstēšana un piemērota fiziskās slodzes pielāgošana.

Ja noslīdējums jau radies, ārstēšana ir atkarīga no tā pakāpes un sievietes sūdzībām. Var izmantot iegurņa pamatnes fizioterapiju, vaginālu atbalsta ierīci jeb pesāriju vai atsevišķos gadījumos ķirurģisku ārstēšanu.^[1]

Pēc menopauzes ārsts var ieteikt arī lokālu estrogēnu, ja ir maksts un vulvas atrofijas simptomi. Tas var uzlabot audu stāvokli un mazināt diskomfortu, taču nenovērš pašu orgānu noslīdējumu.

Seksuālas uzbudināšanās laikā palielinās asinsplūsma dzimumorgānu apvidū un pastiprinās dabiskā lubrikācija. Taču uzbudinājuma laikā radītais mitrums un ikdienā nepieciešamais gļotādas mitrums nav viens un tas pats.

Ja audi ir pietiekami mitri un elastīgi, berze parasti ir mazāka. Ja gļotāda ir sausa un jutīga, berze var radīt dedzināšanu, sāpes un sīkus audu bojājumus.

Ar laiku var veidoties apburtais loks: sieviete baidās no sāpēm, tāpēc kļūst grūtāk atslābināties un uzbudināties, mitruma var būt vēl mazāk, un nākamā tuvības reize atkal ir nepatīkama.

Tas nenozīmē, ka sievietei trūkst vēlmes pēc partnera vai ka viņas seksualitāte ir beigusies. Fizisks diskomforts var ietekmēt vēlmi pēc tuvības, un tas ir saprotami.

Sāpīgs dzimumakts nav jāpieņem kā norma.

Lubrikants — svarīga aizsardzība pret berzi un audu bojājumiem

Ja ir maksts sausums, lubrikanta lietošana dzimumakta laikā ir īpaši svarīga. Tas samazina berzi starp maksts gļotādu un partnera dzimumlocekli vai seksa rotaļlietu, palīdz mazināt diskomfortu un samazina sīku gļotādas bojājumu risku.

Ja gļotāda ir sausa, plānāka un jutīgāka, berze var izraisīt dedzināšanu, sīkas plaisiņas un mikrotraumas. Dažkārt tās var izpausties arī kā neliela asiņošana pēc dzimumakta.

Tāpēc negaidi, līdz parādās sāpes vai dedzināšana. Ja zini, ka tev ir maksts sausums, izmanto piemērotu lubrikantu jau pirms dzimumakta sākuma^[1] un, ja nepieciešams, papildini to tā laikā.

Izvēlies līdzekli, kas paredzēts lietošanai intīmajā zonā un ir piemērots jutīgai gļotādai. Ja produkts izraisa dedzināšanu vai kairinājumu, pārtrauc tā lietošanu.

Atceries: lubrikants palīdz samazināt berzi un traumu risku, taču tas neārstē maksts atrofiju un neaizstāj ārsta konsultāciju, ja sāpes vai asiņošana atkārtojas.

Maksts veselība ir saistīta ne tikai ar mitrumu, bet arī ar tās dabisko mikrovidi.

Reproduktīvajā vecumā maksts vide parasti ir skāba. Laktobaktērijas palīdz uzturēt šo vidi, veidojot pienskābi. Skābs pH ir viens no mehānismiem, kas palīdz ierobežot noteiktu nevēlamu mikroorganismu augšanu.

Glikogēns ir ogļhidrāts, kas uzkrājas maksts epitēlija šūnās. Tā noārdīšanās produkti kalpo par barības vielu avotu laktobaktērijām un veicina maksts dabiskās mikrovides uzturēšanu. Estrogēna līmeņa samazināšanās var mazināt glikogēna pieejamību un veicināt laktobaktēriju īpatsvara samazināšanos.

Pēc menopauzes maksts pH bieži paaugstinās, jo samazinās estrogēna ietekme uz maksts epitēliju un mikrovidi.^[1] Paaugstināts pH pats par sevi nenozīmē infekciju, un tas jāvērtē kopā ar simptomiem un citām klīniskajām pazīmēm.

Tāpat pienskābi vai laktobaktērijas saturošs produkts nav universāls risinājums visām intīmajām problēmām. Sausuma, bakteriālās vaginozes un sēnīšu infekcijas ārstēšana nav viens un tas pats.

Izvēloties intīmās aprūpes līdzekli, ir svarīgi saprast tā paredzēto lietojumu, sastāvu un darbības mērķi.

Maksts sausuma aprūpē nav viena līdzekļa, kas būtu vispiemērotākais visām sievietēm. Izvēle atkarīga no simptomu cēloņa, intensitātes, lietošanas mērķa un individuālās panesības.

Maksts mitrinātāji

Maksts mitrinātāji paredzēti regulārai lietošanai, lai palīdzētu mazināt sausumu un uzturēt mitrumu. Lietošanas biežums ir atkarīgs no konkrētā produkta norādījumiem un individuālajām vajadzībām.

Maksts mitrinātāji paredzēti lietošanai makstī. Ārējo intīmo audu kopšanai izvēlies līdzekli, kas paredzēts šim nolūkam.

Mitrinātāji ir viena no iespējām sievietēm, kuras vēlas nehormonālu risinājumu. Tomēr to iedarbība un piemērotība atšķiras, un tie ne vienmēr novērš simptomu pamatcēloni.

Lubrikanti

Lubrikanti paredzēti berzes mazināšanai seksuālās aktivitātes laikā.

Mitrinātāji un lubrikanti palīdz mazināt simptomus. Tie neaizstāj estrogēna terapiju un neārstē maksts atrofiju.

Izvēloties lubrikantu, jāņem vērā produkta sastāvs, jutīgas gļotādas panesība un saderība ar izmantotajiem prezervatīviem vai seksa rotaļlietām.

Osmolalitāte raksturo izšķīdušo daļiņu daudzumu šķidrumā uz vienu šķīdinātāja masas vienību. Ļoti augsta osmolalitāte intīmajos līdzekļos var nelabvēlīgi ietekmēt gļotādas epitēlija šūnas un palielināt kairinājuma risku. Izvēloties lubrikantus un maksts mitrinātājus, ieteicams pievērst uzmanību to osmolalitātei, pH un gļotādas panesībai.

Hormonāla ārstēšana

Ja sausumu izraisa estrogēna trūkums, ārsts var ieteikt lokālu vaginālu estrogēnu, piemēram, krēma, tabletes vai cita piemērota preparāta veidā.

Lokāls vaginālais estrogēns palīdz mazināt estrogēna deficīta izraisītās pārmaiņas maksts audos, uzlabot epitēlija stāvokli un mazināt tādus simptomus kā sausums, dedzināšana un sāpes dzimumakta laikā. Ārstēšanas nepieciešamība un ilgums jāizvērtē individuāli kopā ar ārstu.

Lokālu vaginālo estrogēnu var apsvērt arī sievietēm, kuras lieto sistēmisku hormonu aizstājterapiju, ja uroģenitālie simptomi saglabājas.^[1]

Dažos gadījumos tiek apsvērta arī sistēmiska hormonu aizstājterapija, taču tās izvēle ir atkarīga no kopējās veselības situācijas un citiem menopauzes simptomiem.

Sievietēm ar krūts vēža anamnēzi vai citām hormonu jutīgām slimībām ārstēšanas izvēle jāveic individuāli. Sākotnēji parasti izmanto nehormonālus mitrinātājus un lubrikantus. Ja tie nesniedz pietiekamu efektu, lokāla vaginālā estrogēna lietošanu atsevišķos gadījumos var apsvērt pēc rūpīgas ieguvumu un risku izvērtēšanas, konsultējoties ar ārstējošo ārstu un nepieciešamības gadījumā onkologu.

Ikdienas intīmā higiēna

Arī vienkārši ieradumi var palīdzēt mazināt kairinājumu:

• Izvairies no aromatizētiem mazgāšanas līdzekļiem un maksts skalošanas.
• Ārējo intīmo zonu mazgā saudzīgi, necenšoties izskalot maksts iekšpusi.
• Nelieto makstī ķermenim vai sejai paredzētus krēmus, eļļas vai citus produktus, ja tie nav paredzēti šādai lietošanai.
• Dzimumakta laikā izmanto piemērotu lubrikantu, ja rodas berze vai diskomforts.
• Ja kāds produkts izraisa dedzināšanu vai kairinājumu, pārtrauc tā lietošanu.

Ja simptomi saglabājas, nepietiek tikai ar higiēnas paradumu maiņu — nepieciešams noskaidrot iespējamo cēloni.

Regulāra un piemērota intīmā aprūpe var būt nozīmīga sievietes komfortam, īpaši tad, ja sausums ir saistīts ar menopauzi vai citām hormonālām pārmaiņām.

Mitrinātājs var palīdzēt uzturēt mitrumu, mazināt berzi un atvieglot ikdienas sajūtas. Taču ir svarīgi saprast tā darbības robežas.

Mitrinātāji un lubrikanti palīdz mazināt simptomus.^[2] Tie neaizstāj estrogēna terapiju un neārstē maksts atrofiju.

Maksts mitrinātāji neārstē un nenovērš iegurņa orgānu noslīdējumu.

Kāpēc tad regulāra intīmā aprūpe ir nozīmīga?

Tāpēc, ka tā palīdz mazināt diskomfortu, rūpēties par gļotādas mitrumu un laikus pamanīt pārmaiņas. Ja ar ikdienas aprūpi nepietiek, sieviete var savlaicīgi meklēt efektīvāku ārstēšanu, nevis gadiem samierināties ar sāpēm un kairinājumu.

Rūpes par intīmo veselību nenozīmē tikai simptomu mazināšanu. Tās nozīmē arī izprast savu ķermeni un izvēlēties risinājumu, kas atbilst konkrētajai vajadzībai.

Intīmās aprūpes līdzekļi var palīdzēt mazināt noteiktus simptomus, taču tie neaizstāj medicīnisku izvērtēšanu, ja ir aizdomas par slimību vai simptomi nepāriet.

Ginekologa vai cita atbilstoša veselības aprūpes speciālista konsultācija ir īpaši svarīga, ja:

• sausums vai kairinājums saglabājas vai traucē ikdienas dzīvi;
• ir izteikta nieze, dedzināšana vai sāpes;
• parādās neparasti izdalījumi vai nepatīkama smaka;
• ir sāpes vai dedzināšana urinējot vai atkārtojas urīnceļu infekcijas;
• rodas plaisiņas, čūliņas vai asiņošana;
• pēc pašaprūpes līdzekļu lietošanas simptomi nemazinās vai pastiprinās;
• jūtams spiediens vai izspiedums makstī, kas var liecināt par iegurņa orgānu noslīdējumu.

Jebkura asiņošana pēc menopauzes, arī neliela smērēšanās, ir iemesls ārsta izvērtējumam.^[2] Tāpat jāizvērtē asiņošana pēc dzimumakta.

Šīs pazīmes ne vienmēr liecina par nopietnu slimību, taču tās nedrīkst automātiski norakstīt uz sausumu vai menopauzi.

Kāpēc ārsta konsultācija ir tik svarīga?

Maksts sausumam var būt dažādi cēloņi, un līdzīgus simptomus var izraisīt arī infekcijas, ādas slimības un citas ginekoloģiskas problēmas.

Ārsts var izvērtēt simptomus, veikt nepieciešamo apskati un, ja vajadzīgs, nozīmēt papildu izmeklējumus. Tas ļauj izvēlēties piemērotāko risinājumu — no ikdienas mitrināšanas līdz specifiskai ārstēšanai.

Arī tad, ja sieviete lieto hormonu aizstājterapiju, bet sausums saglabājas, ir vērts pārrunāt simptomus ar ārstu. Ne vienmēr nepieciešams mainīt terapiju, taču var būt vajadzīga papildu lokāla ārstēšana vai cita cēloņa izvērtēšana.

Pašaprūpe un ārsta konsultācija nav pretstati. Tās papildina viena otru.